Šīs akcijas pēc LVAK ierosinājuma aizsākās 2003. gadā. Tās noslēdzas janvāŗa otrajā pusē ar preses konferenci RLB namā, kad visa sabiedrība uzzina, kuŗš vārds, nevārds un teiciens atzīts par spilgtāko savā katēgorijā.
Katru gadu tiek saņemti itin daudzveidīgi piedāvājumi, pieteicēji ir no visdažādākajām sabiedrības aprindām un vecuma grupām – visi, kam nav vienaldzīga valodas attīstība.

Gada vārda katēgorijā jāpiesaka pēc latviešu valodas likumībām pareizi veidoti vārdi – piemēram, jaundarinājumi un tādi vārdi, kas apzīmē kādu jaunu parādību. 2010. gada vārdu “zibakcija” radījuši Latvijas Kultūras akadēmijas studenti. 2011. gada “staidzināt” ir pareizi veidots kauzātīvs norisenis (verbs) ar nozīmi ‘likt staigāt, likt pastaigāties’. 2012. gada “ziemotne” nāk no biologu, ornitologu leksikas, taču to, kā arī citus vārdus, kas ar izskaņu “-otne” darināti no noriseņiem, varētu ieteikt lietot plašāk.

Par gada nevārdu var kļūt liekvārdīgi parazītvārdi (piem., 2008. g. – “šis te, šo te...”), neskanīgi aizguvumi, kuŗu vietā varētu būt latviski vārdi (2004. g. – “māsterplāns”, 2006. g. – “hendlings”), teikumu sintaksē neērti vārdi (2003. g. – “eiro”), vārdi, kuŗus izmanto kādas idejas nomaskēšanai vai izteikšanai nepatiesīgā gaismā (2007. g. – “siera produkts”, 2011. g. – “konsolidēt”) un pārmērīgi savairojušies vārdi (2005. g. – “centrs”).

Gada teiciens parasti ir kāda fraze, kas izceļas ar tēlainību, ir izskanējusi kādā īpašā mirklī, radījusi rezonanci plašā sabiedrībā. Spārnotais teiciens var būt trāpīgs, bet var arī kā būmerangs ķert pašu runātāju – to varētu teikt par 2007. gada teicienu “bojāts horizontālais taimkods”, kuŗā divas trešdaļas svešvārdu...

Atskats uz iepriekšējo gadu vārdiem šeit:
LVAK.wordpress.com/gada-vards-nevards-teiciens/
RLB latviešu valodas attīstības kopa aicina visu gadu savā apkārtnē (presē, tīmeklī, dokumentos, tulkojumos, uzrakstos, publiskās runās, sadzīviskās sarunās u. t. t.) pamanīt, pierakstīt un iesūtīt interesantākos vārdus, nevārdus un teicienus – gan tādus, kas izskan vienreiz, gan tādus, kas “folklorizējas”!