Izstāde Garlībam Merķelim 255
28.11.2024
No 2024. gada 18.-28. novembrim Rīgas Latviešu biedrības nama 1. stāva vestibilā iespējams aplūkot izstādi par rakstnieku, spilgtu apgaismības laikmeta filozofu un grāmatas “Latvieši” autoru Garlību Merķeli - “Garlībam Merķelim – 255”
Kā atvērtā grāmatā raugāmies notikumos, tautas likteņos un cilvēku dzīvēs. Kā grāmatu lapas šķiram laikmetus, gadsimtus un vēstures notikumus, kuros ierakstītas dižas uzvaras un rūgti zaudējumi.
Latviešu tautas likteņa grāmatā zelta burtiem ierakstīts arī Garlība Merķeļa vārds. Gadu pirms Garlība Merķeļa 255. dzimšanas dienas ļoti simboliski Cēsu novada Skujenes pagasta "Gravas" māju pagalmā no zemes izauga akmens. Tas nebija parasts pelēkais Latvijas laukakmens, tas bija pavisam īpašs – akmens galds. Ja var ticēt no paaudzes paaudzē mantotajos nostāstos, arī vēsturnieku, zinātnieku un arheologu veiktajās izpētēs, šis akmens galds varētu būt tas pats, pie kura vācbaltiešu publicists un rakstnieks Garlībs Merķelis sarakstīja savu apcerējumu “Latvieši”.
"Brīvību pareizi izlietot māca tikai izglītība, un tā rodas vienīgi no labklājības, kas atkal savukārt iespējama tikai ar brīvību un izglītību. Tieksme pēc labklājības nekad nevar kļūt par kādas tautas raksturīgo pazīmi, ja izglītība tai nepaver baudas, kuru dēļ ir vērts censties, un ja brīvība šiem centieniem nenodrošina labus panākumus,” tā “Latviešos” rakstīja Merķelis.
1869. gada rudenī, kad tika svinēta Merķeļa simtā dzimšanas diena, Rīgas Latviešu biedrība, godinot Garlība Merķeļa piemiņu, Katlakalna kapos viņa kapavietā uzlika pieminekli, ar to iesākot tautas modināšanas darbu. Tagad, kad atzīmējam Merķeļa 255 gadu jubileju, pirms gandrīz divsimt trīsdesmit gadiem rakstītās Merķeļa atziņas par prasmi un spēju lietot brīvību joprojām nav zaudējušas savu aktualitāti.
Izstāde “Garlībam Merķelim – 255” piedāvā ielūkoties vienpadsmit simboliskās grāmatas lappusēs – mākslinieku radītās gleznās un Merķeļa atziņās par tēmām: “Merķelis”, “Dzimtbūšana”, “Ceļš”, “Latvieši”, “Vācieši”, “Brīvība”, “Skola”, “Laikmets”, “Vientulība”, “Kritika” un “Asprātība”. Izstādes mākslinieki ir: Anda POIKĀNE, Ināra GARKLĀVA, Maija ARVENA un Arnis MILTIŅŠ. Pie katra darba atradīsiet kvadrātkodu – aicinām to noskenēt ar telefonu, lai izlasītu žurnālistes Anitas FREIBERGAS radītās esejas. Visi kopā meklēsim atbildes uz jautājumiem: Kā ir ar brīvību? Vai esam tikuši galā ar dzimtbūšanas sekām un ieguvuši gara brīvību?